Galvenās ētikas problēmas 21. gadsimtā; Estētikas kategorija „komiskais”.

1)Mūsdienu sabiedrībā ir vērojamas daudzas darbības un parādības, kuras varētu uzskatīt par neētiskām. Ir daudz tādu rīcību, kas izsauc citu cilvēku nosodījumu un ir arī patiesi nopietnas ētikas problēmas, par kurām ikdienā netiek domāts.

Manuprāt,svarīgākās ētiskās problēmas:

· Tolerances un cieņas zudums pret cilvēkiem. (Cilvēki tik bieži saskata kļūdas citos-bet ļoti reti paraugās uz sevi-kā es izturos pret apkārtējiem; vai cienu otra cilvēka domas,viedokli; kā uzvedos sabiedrībā utml.)

· Interneta vides dominēšana. (Skarbi, bet internets cilvēkus/it īpaši bērnus/ garīgi un emocionāli samaitājis. Zudusi izpratne par labo, par pasauli (to-īsto) kā tādu. Bērni neprot draudzēties, dators iestājies viņu mazās pasaulītes centrā.)

· Aborti, attieksme pret apkārtējo vidi, attieksme pret citādo(invalīdi utml) , attieksme pret alkohola/tabakas/narkotisko vielu lietošanu, sirdsapziņas trūkums, alkatība, tikumības trūkums, augstprātība, pārmērīga ārīšķība, naudaskāre utt.

2)Komiskais ir estētikas kategorija, kas izsaka pretrunu starp skaisto un neglīto, cildeno un zemisko, vēlamo un esošo. Pretrunas risinājumā ar ironijas un sarkasma palīdzību tiek garīgi iznīcinātas, kritizējamie tēli tiek padarīti par humoristikas uzjautrināšanās objektiem. Komiskais raksturo pretrunas, kuras piemīt pašai dzīvei. Caur smiekliem komiskais dod cilvēkam iespēju aizdomāties par nopietnām lietām, jo...nekur tik spilgti neatklājas cilvēka raksturs kā veidā, kā viņš smejas un ko uzskata par smieklīgu.

(Komisks ir snobs vai jaunbagātnieks, kurš uzdod sevi par kādu citu, nevis par tādu, kāds viņš ir patiesībā. Komisks ir tukšs, nenozīmīgs cilvēks, kurš pretendē uz dziļdomību utt.)

Savaldības un nesavaldības pretstatījums Aristoteļa „Nikomaha ētikā”; Raksturīgāko tikumu un netikumu atspoguļojums mūsdienu mākslā.

Tagad jāparunā par nesavaldību kā morālu nenoturību, par mīkstčaulību un par izlutinātību, kā arī par savaldību kā morālu noturību un par pacietīgu izturību. Šīs īpašības nav gluži tās pašas, kas tikumība un netikumība, bet nav arī pavisam citi jēdzieni..

Pieņemts uzskatīt, ka savaldība un pacietīga izturība pieder pie krietnām un slavējamām īpašībām, bet nesavaldība un mīkstčaulība — pie zemiskām un nosodāmām.

Morāli noturīgs cilvēks, var teikt, ka tas ir cilvēks, kurš savā rīcībā nenovirzās no prāta atzinumiem, tāpat kā morāli nenoturīgs ir tāds cilvēks, kurš savu rīcību nespēj saskaņot ar prātu.

Nesavaldīgais zina, ka viņš rīkojas nekrietni, bet uz šādu rīcību viņu virza afekti; savaldīgais, zinādams, ka ir zemiskas iekāres, tām nepadodas, jo savā rīcībā paklausa prātam.

Beidzot jāpiemin, ka par nesavaldīgiem sauc arī tādus, kuri ir nesavaldīgi dusmās, tieksmē pēc goda un peļņas.

Varētu izvirzīt šādu jautājumu: kā var būt, ka tāds, kurš domā pareizi, tajā pašā laikā nevalda pār sevi? Zinošs cilvēks, pēc dažu atzinuma, nemaz nevar būt tāds. Sokrāts vispār aizstāvēja domu, ka nemaz nav nesavaldības, jo neviens zinošs cilvēks nerīkojas pretēji tam, ko viņš pats atzīst par vislabāko, — tāda rīcība iespējama vienīgi aiz nezināšanas. Ir atzīts, ka patiešām nav nekā stiprāka par zināšanām, bet nevar piekrist apgalvojumam, ka neviens nerīkojas pretēji tam, ko viņš uzskata par labāku.

Tālāk, ja savaldīgums izpaužas tikai cīņā pret spēcīg ām un zemiskām iekārēm, tad saprātīgi mērens cilvēks nekad nebūs savaldīgs, un otrādi, jo viņam nemaz nepiemīt tādas iekāres. Ja iekāres nav zemiskas un nav arī stipras, tad savaldībā nav nekā apbrīnojama;

Turklāt, ja ar savaldību saprot to, ka jebkurā gadījumā jāpaliek pie saviem atzinumiem, tad tāda noturība ir nederīga, kā, piemēram, gadījumā, ja atzinumi ir maldīgi. Tāpat, ja nesavaldība nozīmē jebkurā gadījumā atteikties no prāta slēdzieniem, tad ir iespējama arī krietna nesavaldība.

Kas nosaka atšķirību starp savaldīgu un nesavaldīgu cilvēku — vai tas, uz ko tiecas katrs no viņiem, vai tas, kā izpaužas viņu tieksme?

Izpausmes joma izlaidīgajam un nesavaldīgajam ir viena, bet izpausmes veids — atšķirīgs; viens rīkojas, apzināti izvēloties, otrs — bez apzinātas izvēles.

Nesavaldība ir rīkošanas preteji apzinātai izvēlei.

Date: 2016-01-14; view: 2170