Politika un morāle; Mākslas specifiskā īpatnība un vieta sabiedrībā.

Politika un morāle kā politiskās ētikas saistelements, ir bijis būtisks jautājums jau tālā senatnē. Par politikas saistību ar ētiku runāja Platons, Aristotelis, kuri to saistīja ar savu laiku, bet , kā vēlāk izrādījās, arī par nākotni. Domājot par politiku un morāli, vienmēr pirmais jautājums ir bijis, vai šos abus jēdzienus vispār var saistīt, jo cilvēkiem parasti ir ļoti krasi uzskati par situāciju valstī, par politisko situāciju. Vienmēr ir valdījis stereotips, ka valdības vīri, politiķi tikai rauš naudu un patiesībā par tautu nemaz nedomā. Pēc ētikas principiem parasti tiek vērtēti dažādi jautājumi un morāle kā viens no tās elementiem.

Politikas ētika ir valsts humānas pārvaldīšanas māksla. Morālei ir bīstama pārāk izteikta politizācija, zināmas savas patstāvības zaudēšana.

Pārvaldīšanas mākslas uzdevums ir stiprināt nevis varu, bet valsti

Mākslas specifiskā īpatnība un vieta sabiedrībā.:

· Māksla – tāir viena no sabiedriskās apziņas formām. Plašā nozīme “ māksla” atspoguļo jebkuru praktiskās darbības formu, kura tiek veikta prasmīgi, veikli, meistarīgi.

· Tajā pašā laikā māksla ir speciāli, garīgi praktiska pasaules apgūšanas forma, kura izpaužas dažādos veidos: dzejniecība, mūzika, teātrī, literature u.c.

· Māksla vienlaicīgi ir pasaules apgūšana un tās novērtēšana, reāli tātes atspoguļošana un tās pārvēršanu

· Māksla ir īpatnējs dzīves modelis, tās dubultošana, art ā palīdzību dzīves pieredze tiek organizēta, sistematizēta un pievienota mūžīgām vērtībām

Mākslas jēga un nozīme:

· Tā paplašina indivīda dzīves rāmjus, ļauj aizpildīt nerealizētas iespējas, atveido cilvēka darbību visā tās daudzkrāsainībā.

· Attīsta cilvēku garīga, dara viņu labāku, jūtīgāku.

Māksla kā sabiedriskās apziņas forma:

· Ir sarežģīta parādība.

· To nevar skaidrot ar kādu vienu atsevišķu faktoru

· Cilvēka tālākajā attīstībā māksla ir sociālās nepieciešamības izpausme, noteiktu sabiedrisko funkciju veicēja

· Māksla neievirza sev mērķi izstrādā cilvēka uzvedības precīzus paraugus dažādām situācijām. Šajā ziņā tāatšķiras no morāles. Māksla veido ievirzi, ideālus, kas kopumā nosaka personības rīcību, tās uztveri.

Māksla un jaunrde:

· Māksla ir kā citas dabas radīšana, tā it kā pievieno vēl vienu pasauli jau esošajai, dodot pilnestību

· Jaunrade norāda uz spēka pieaugumu

Vides ētika. Tās nozīme mūsdienu sabiedrībā;Estētiskā kategorija „zemiskais”. Estētiskais ideāls kā „ zemiskā” vērtējuma kritērijs.

· Vides ētika ir nozare kas pēta cilvēku morālās attiecības ar vidi un visām tās sastāvdaļām, kas nav cilvēki, kā arī šo attīstības vērtību un morālo statusu. Pieaugot zaļās domāšanas populiritātei, vides ētikas nozarēm ir paaugstinājusies līdz ar to. Dispozīcijas: antropocentiskā, biocentriskā, patocentriskā, molistiskā. Ir dažādas dispozīcijas kā izvērtēt cilvēka attiecības ar ārpuscilvēcisko dabu.

· Estētiskais ideāls- cilvēka un sabiedrības estetiskās darbības vispārināts mērķis. Ietver sevī visu estētiskās apziņas struktūr elementu vispārinājums. Ja ideāls ir augstākais punkts darbībā, tad zemiskais ir pretējais pols ideālam.

· Estētiski par zemiskām var nosaukt darbības, kuras aizvaino un objektīvi pazemo cilvēka pašcieņu.

· Zemiskā rašanās.Cildenā un zemiskā pretstati jau senajiem ēģiptiešiem (saulriets kā zemes un cilvēku atstāšana zemiskā stāvoklī, ar to saistītas vispārējās nāves bailes).

· Cēlā un zemiskā pretstats, atšķirības. Cēlais ir vērsts uz humāno, sabiedrības labumu, bet zemiskais uz personīgiem, dziļi egoistiskiem mērķiem (skaudība, skopums, nodevība u.tml.) vai pat vairāk – uz ļaunuma nodarīšanu plašākos mērogos (Sātana ideja; tirānija, nežēlība, karadarbība u.tml.)

· Cēlais un zemiskais cilvēkā. Franču filozofs M.Montēņs: „Cilvēks ir vislielākais noslēpums zemes virsū, mūžīgi mainīgs un neaprēķināms. Katrā cilvēkā mājo gan cēlais, gan zemiskais, kas gaida atbilstošu situāciju, lai izpaustos.”

· Neglītā un zemiskā īpašības (salīdzinājumā). Neglītais raksturīgs priekšmetiem, kuru dabas dotumiem ir negatīva sabiedriska nozīme, bet tie nerada nopietnus draudus cilvēkam. Zemiskais ir neglītā pēdējā pakāpe jeb spēki, kas slēpj sevī draudus cilvēkam.

Date: 2016-01-14; view: 1769