Home Random Page


CATEGORIES:

BiologyChemistryConstructionCultureEcologyEconomyElectronicsFinanceGeographyHistoryInformaticsLawMathematicsMechanicsMedicineOtherPedagogyPhilosophyPhysicsPolicyPsychologySociologySportTourism






Jaut. Moralās problāmas pedagoga darbā.Gaume kā apziņas būtiska sastāvdaļa.

Morāle (franču morale 'tikumība' — no latīņu moralis 'tikumīgs') ir sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski nosaka cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem. Morāle ir vēsturiski mainīga. Par morāli dēvē arī tikumisku atziņu vai secinājumu, vai arī pamācību, kas var būt pausta, piemēram, literārā darbā.

Kā vienu no mūsdienu pedagoģijas problēmām varētu minēt morāles trūkumu, gan no skolotāju, gan no skolnieku puses.

Mūsdienās skolās morāles principu trūkums ir ievērojams kā skolēniem, tā arī skolotājiem. Piemēram, ja skolotājs pret bērnu, kurš ir nācis no nabadzīgas ģimenes izturas nievājoši, slikti un turpretim pret bagātnieku bērniem labi, vai šeit ir ievērota pedagoģiskā morāle. Protams, ka nav. Un šādi gadījumi mūsdienās nav nekāds retums. Arī ņemot tādus piemērus, ka skolotājs apsaukā bērnu ar sliktiem vārdiem, vai aizskar viņu fiziski, kur šeit var runāt par morāli. Protams, ir arī tādi nereti gadījumi, kad skolēni pret skolotāju izturas necienīgi un nievājoši. Pārsvarā šāda veida attieksme pret skolotājiem attiecīgi nāk no bagāto cilvēku ģimenēm, kur bērni ir izlutināti un viņi uzskata, ka viņiem pieder pasaule. Tādēļ uzskatu, ka vajadzētu ieviest tādu morāles priekšmetu, kurā bērniem mācītu morāles pamatprincipus. Jo mūsdienu sabiedrībā bieži ir novērojama amorāla rīcība, gan no bērniem, gan no pieaugušajiem.

Izlasot pasaules ievērojamāko pedagogu atziņas ir novērojama tāda lieta, ka visu šo atziņu pamatā ir morāle. Morāle, kā cilvēka ļoti svarīga īpašība, kura katram pašam ir jāizkopj. Visu negāciju un pat vardarbību daļējs ierosinātājs ir morāles trūkums mūsdienu sabiedrībā. Ja cilvēki piekoptu tikumiskāku dzīvi un neuzvestos tik amorāli, tad dzīvē būtu mazāk sliktu un ļaunu lietu.

http://www.gudrinieks.lv/referati/eseja-domraksts/morales-pedagogija.html

Pastāv arī tā saucamā morālā audzināšana. Tā ir morālo vērtību un attieksmju izkopšana skolēnos, skolēnu individuālās un savstarpējās uzvedības un izturēšanās regulēšana atbilstoši konkrētā sabiedrībā pieņemtām normām attieksmē pret sevi, citiem cilvēkiem, sabiedrību, darbu, dabu, kultūras vērtībām. Morāles principu pamatsatura apguvē skolā nozīmīga loma ir skolotājam, lai skolēns ieaugtu noteiktā kultūrā, sabiedrības dzīves un darba tradīcijās, saskarsmē ar apkārtējiem cilvēkiem, sabiedrību, dabu un valsti .



http://lv.wikipedia.org/wiki/Morāle

1.Humanitāte-atzīst cilvēku kā pamatvertību veidojot patiesi cilvecīgu personību,kopjot humanus uzskatus,jūtas un attieksmes.

2.Demokrātiskums-īsteno savstarpejā cieņā balstītu cilveku kopdarbību,ieverojot pieņemtās vienošanās.

3.Individualizācija-respektē un attīsta individualitates intereses,vajadzības,darbības motīvus,vertības un spejas.ieverojot sabiedrības centienus un vajadzības

4.Radošums-attīsta un aktualizē personības radošo potenciālu.

5. Tautiskums-paredz personības nacionalās apziņas iesakņošanos, nacionalās kulturas apguvēja un pilnīgotaja īpašību attīstību,personības atvertību un cieņu pret citu tautu nacionalajam vērtībām.

6.tikumiskums-sekmē augstu moralo apziņu un tikumisku rīcību

7.profesionalitāte-paredz profesionalas virzības izkopšanu izglītības ieguves gaitā.

8.zinātniskums-īsteno tādu izglītību,kuras pamatā ir zinātnes mūsdienu atziņas,patiesības un tās pierādījumu meklējumi.

9.sistemātiskums-paredz izglītību ka veselumu,kura apguvē cilveks varētu izveidot kopsakarīgu pasaules redzejumu un skaidri apzinat savu vietu un lomu pasaulē.

10.mūsdienīgums-nozīmē aktuālu pedagoģijas un psiholoģijas atziņu ieverošanu izglītības teorija un prakse,pastāvīgas nacionalās izglītības izveidi atbilstoši pasaules pieredzei.

· ­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­Gaume katram cilvēkam ir citādāka un tā var ļoti atšķirties. Tomēr ne visi cita stilu uzskatīts par gaumīgu un elegantu, kaut gan tas būs moderns, ērts un brīvs. Eleganci pārsvarā nosaka sabiedrības normas. Tās liek būt apģērbam atbilstošam profesijai, personībai un individualitātei, modernam, patīkamam, glītam uz izskatīgam. Daudzviet ģērbšanās

· stilu nosaka darba vieta un profesija, jo, piemēram, jurists nevar atnāk uz darbu ģērbies sportiska stila apģērbām. Manuprāt, lielākoties apģērbs nosaka nodarbošanos un personību. Tāpat profesija nosaka arī dzīvesveidu, frizūru un izturēšanās stilu. Tas viss rada priekšstatu par cilvēku vēl nemaz neiedziļinoties viņa raksturā.

· Manuprāt, stils katram ir savs un to nevajadzētu ierobežot. Tomēr cilvēkiem vajadzētu sekot līdzi modei, kas valda sabiedrībā tāpēc, lai pēc laika neizskatītos pēc muļķa. Jebkurš, protams, savu gaumi uzskatīs par elegantu un stilīgu, taču ne vienmēr tā iederēsies sabiedrības noliktajos kritērijos. Tāpēc ir svarīgi pārzināt gaumi, eleganci un modi, kas valda sabiedrībā. Manuprāt, katram stils ir jāveido sekojot līdzi modei, taču neaizmirstot par tādu lietu, kā savu personību un individualitāti, kā arī lai tajā varētu justies ērti un brīvi. Stils ir lieta, kurā cilvēkam ir iespēja izpaust savu personību. Veidojot gaumi, vajag pievērst uzmanību kopējam izskatam, tā lai tas būtu glīts un izskatīgs, kā arī būtu patīkams citiem. Es savu stilu veidoju sportisku vai arī nedaudz klasisku, jo šāda tipa apģērbos man ir ērti, es jūtos brīvi un tas manuprāt ,atbilsts manai personībai. Protams, tas ar laiku mainīsies atbilstoši sabiedrībai un profesijai vai arī pieaugot man, tāpēc gaume ir ļoti mainīga.

Man šķiet ,ka gaume pārsvarā tiek pielīdzināta profesijai kaut gan jauniešiem izjūtam. Stilu katrs nosaka pats vadoties pēc individualitātes un izjūtām.

· http://www.gudrinieks.lv/referati/eseja-domraksts/elegance-mode-un-gaume.html

· Estētiskā gaume – cilvēka spēja saprast un novērtēt priekšmetu, dabas un sabiedriskās dzīves parādību estētiskās īpatnības. Estētiskā gaume izsaka īstenības, visas estētisko vērtību daudzveidības vērtējumu no to priekšstatu viedokļa, kas sabiedriskajā praksē cilvēkam izveidojušies par skaisto, neglīto, komisko, traģisko. Ja šādas vērtēšanas objekts ir mākslas darbi, šo spēju sauc par māksliniecisko gaumi.

· Pretēji ideālistiem, kas estētisko gaumi uzskata par iedzimtu, par tādu, kas dota uz visiem laikiem, par intuitīvu spēju un pretēji vulgārajiem materiālistiem, kas gaumi pieskaita cilvēka kā bioloģiskās būtnes fizioloģiski instinktīvajām spējām, marksistiski ļeņiniskā estētika to atzīst par cilvēka spēju, ko vēstures attīstības gaitā radījusi sabiedriskā prakse.

· Laba estētiskā gaume nozīmē spēju gūt baudu no patiesi skaistā, nepieciešamību saskatīt un radīt skaistumu darbā un sadzīvē, cilvēka uzvedībā, mākslā. Labas estētiskās gaumes pamats un nepieciešams priekšnoteikums ir attīstītas estētiskās jūtas, kā arī mēra izjūta, formas un satura harmonijas izjūta, prasme saskatīt sabiedrisko parādību, mākslas darbu estētiskās vērtības. Estētiskā gaume ir cieši saistīta ar cilvēka vispārīgo kultūras līmeni.

· Estētiskā gaume ir saistīta ar cilvēka emocionalitāti un individualitāti un galu galā tās pamatā ir cilvēku sabiedriskās intereses un attiecību daudzveidīgums. Estētisko gaumi nosaka konkrētajā periodā valdošās sabiedriskās attiecības.

· http://www.atlants.lv/konspekts/estetiska-gaume/937674/

· Estētiskā gaume izsaka īstenības, visas estētisko vērtību daudzveidības vērtējumu no to priekšstatu viedokļa, kas sabiedriskajā praksē cilvēkam izveidojušies par skaisto, neglīto, komisko, traģisko. Ja šādas vērtēšanas objekts ir mākslas darbi, šo spēju sauc par māksliniecisko gaumi.

· Ideālisti estētisko gaumi uzskata par iedzimtu, par tādu, kas dota uz visiem laikiem, par intuitīvu spēju. Materiālisti gaumi pieskaita cilvēka kā bioloģiskas būtnes fizioloģiski instinktīvajām spējām. Marksistiski ļeņiniskā estētika to atzīst par cilvēka spēju, ko vēstures attīstības gaitā radījusi sabiedriskā prakse un pirmām kārtām radoša darbība ražošanā.-


Date: 2016-01-14; view: 1975


<== previous page | next page ==>
Politika un morāle; Mākslas specifiskā īpatnība un vieta sabiedrībā. | Vides un sabiedrības ietekme indivīda tikumiskajā audzināšanā; Kategorija „estētiskais”. Definīcija. Skaidrojumi.
doclecture.net - lectures - 2014-2024 year. Copyright infringement or personal data (0.007 sec.)