Normatīvās ētikas, deskriptīvās ētikas, metaētikas raksturojums; Kas ir estētika? Definīcija. Skaidrojumi.

Tikas jēdziena daudznozīmīgums. Ētikas raksturojums. Elitārā un masu māksla.

· Ētika ir praktiska filozofija par dzīves gudrību, par labākas dzīves un sadzīvošanas meklējumiem, par cilvēka dzīves jēgas problēmām, filozofiska teorija par pareizu dzīvi un darbību.

· Liela nozīme ir morālei(teorētiskā darbība) un tikumībai (praktiskā darbība). Ētika ir mācība par labo un ļauno, par labo gribu, par tikumisko vērtību sistēmu.

· Tradicionāli ētiku raksturo kā zinātni par morāli, tikumu. Pamatā ir piem, pieņem un nepieņem, labais un ļaunais, tikums, griba, atbildība.

· Lieto arī kā proesionālas darbības nozares tikumisko normu sistēmu (ārsta, žurnālista, dejotāja ētika). Ētika veidojas un attīstas kā filozofijas nozare. Pēta morāli kopumā tās specifiku, būtību, struktūru.

· Ētisko jautājumu loks saistās ar ētisko spriedumu pamatojumu, izšķir metaētiku, normatīvo, tikumisko ētiku. Katra no šīm ētikas teorijām piedāvā savu skatījumu uz ētiskajām problēmām.

· Visa centrā ir morālo spriedumu pamatojuma jautājums, kas padara pieņemamu, labo par labu, slikto par sliktu. Vai citiem vārdiem, kas var kalpot par atskaites punktu spriedumam „tā darīt ir pieņemami.”

· Ētikā sakopotās zināšanas un apcere ir būtiska dzīves kultūras sastāvdaļa. Ētika palīdz izkopt un bagātināt cilvēka personību un dzīvi. Ētika ir morāles teorētiskā, tikumība – praktiskā daļa, tas ir, reālie tikumi, kādi ir bijuši un ir konkrētajā sabiedrībā. ētikas pamatkoncepti ir, piemēram, pieņemamais un nepieņemamais, labums un ļaunums, tikums, griba, atbildība.

· Mūsdienu ētika ir krietni plašāka par normatīvu dzīves mācību. Tā orientē uz morāles būtības, funkciju, izcelšanās, struktūras izpēti. Ētikas uzmanību saista arī tikumu vēsture un tikumības reālais stāvoklis sabiedrībā, kā arī tā nosacītāj faktori. Mūsdienu ētika pētī arī morāles psiholoģiju, analizē morālos spriedumus un valodu, izstrādā profesionālās ētikas normas.

· Elitārā un masu mākslaà Nostiprinājies uzskats, ka tieši elite veicina sabiedrības progresu un tāpēc kultūrai ir jāorientējas saskaņā ar viņu vajadzībām, prasībām, gaumi un idejisko izpratni. Kā jau mēs saprotam, viss rodas no kaut kā. Slaveni modes mākslinieki izveido savas kolekcijas un kurš gan cits tās novērtēs ja ne masu kultūra, tātad elitei ir jāvadās pēc masas vēlmēm, bet masām ir jāseko līdz elites standartiem. Turklāt elitārā kultūra nevar eksistēt bez masu kultūras. Visi mākslas šedevri ir jānovērtē ne tikai elitei, bet arī masām. Mēs nemitīgi aizgūstam ko jauno no citām kultūrām. Protams, tradicionālā kultūra ir stiprāka par aizgūtajām, taču ar laiku vērtības mainās. Rodas iespaids, ka mēs gribam palikt ar vien vienādāki. Masu kultūra pastāv nemitīgi. Masu kultūrā iekļauties ir viegli, jo tev nav jābūt ne radošam, ne īpašam.

Normatīvās ētikas, deskriptīvās ētikas, metaētikas raksturojums; Kas ir estētika? Definīcija. Skaidrojumi.

Normatīvā ētika

Veido augstākos principus, vērtības uz kurām pamatojoties veidojas morāles normas, baušļi, aizliegumi

Piemēri:

Tabū

ü Viena no pašām pirmajām normatīvās ētikas sistēmām ir tabū.

ü Tā būtība ir tāda, ka neatkarīgi no pieredzes, tas kādas lietas pasludina par bīstamām un aizliegtām.

Hammurapi

ü Babilonas valdnieka Hammurapi laikā 2.gadu tūkstoša sākumā pirms mūsu ēras tika sastādīti likumi.

ü Tajos ir teikts, ka likumi sastādīti, “lai varenais nevarētu darīt pāri vājākajam, lai aizstāvētu atraitnes un bāriņus”.

ü Šos likumus atrada franču arheoloģiskā ekspedīcija Sūzās 1901.-1902.g.

Date: 2016-01-14; view: 3039